Šajā lappusītē skolotājas,
mūsu skolas absolventes, dalās ne tikai ar savām atmiņām par skolu, bet pievieno
arī fotoattēlus, piedāvājot ieskatīties
ne tikai fotogrāfijās no skolas dzīves, bet arī goda rakstos un pat savās
liecībās!!!
Savus iespaidus
par skolas dzīvi skolotājas apraksta atbildot uz anketas jautājumiem:
- Jūsu mīļākie mācību priekšmeti skolā.
- Kāpēc Jūs nolēmāt kļūt par skolotāju?
- Jūsu skolotāji, kuru mācību metodes un paņēmienus Jūs pielietojāt sava darbā.
- Interesants gadījums no skolas gadiem.
- Novēlējumi skolai.
Mūsu skolotāji - skolas absolventi: LIvija Kamuškina (latviešu valodas un literatūras skolotāja), Jekaterina Arnautova (sākumskolas skolotāja), Vjačeslavs Goļinskis (sporta skolotājs), Marina Poļakova (angļu valodas skolotāja), Ilona Ivanova (sporta skolotāja), Jeļena Judina (ekonomikas skolotāja), Veronika Salarjova (latviešu valodas un literatūras skolotāja), .
Līvija Kamuškina (latviešu valodas un literatūras skolotāja):
1.
1970.gadā sāku mācīties Liepājas 11. vidusskolā 1.klasē. Mana pirmā klases
audzinātāja bija sk. Smāģe. 1979.gadā jau mācījos 10. klasē un 1. septembrī
devāmies lielā gājienā no 11. uz 7. vidusskolu, un tā jau 35 gadus esmu šajā
skolā un pat tajā pašā klasē, kur mācījās arī mana klase.
Skolā
man patika vairāki mācību priekšmeti - protams, latviešu valoda un literatūra,
ko mācīja sk.Krebse un Aina Vaškeviča (mana klases audzinātāja 10. – 11.kl.),
mūzika sk. Elvīra Vīka (mana klases audzinātāja no 4.-8. klasei). Man patika
dziedāt un stundās mēs tiešām
dziedājām!!!
2.Tagad
domāju, ka laikam bija bailes kaut ko mainīt, bija pierasts skolā. Pēc skolas
beigšanas vienu gadu mācījos Vecāko pionieru vadītāju skolā Rīgā, pēc tās
beigšanas atgriezos savā skolā, kur strādāju iegūtajā profesijā un mācīju
latviešu valodu krievu skolēniem. Tad institūts, neklātiene, un, re, kur esmu!
3.
Man bija ļoti labi skolotāji – laikam pa druskai kaut ko no katra, un ir tas,
kas ir. Galvenais – uzskatīt, ka katrs skolēns ir personība un savā vecumā
pieaudzis. Ja rājos, tad vienmēr pa „djēlu” un skolēni to saprot, it īpaši, kad
pašiem bērni iet skolā. Man patīk arī jokot, viņiem arī tas patīk. Tā mēs
sadzīvojam. Liekas, ka sadzīvojam.
4.
Mēs bijām draudzīga klase. Vienreiz, laikam bijām 7. Klasē, aizgājām
pārgājienā, nebrīdinot klases audzinātāju, bet vecākiem pateicām, ka ejam kopā
ar viņu. Protams, viss atklājās. Tas bija laikam pirms Skolotāju dienas. Nākamā
dienā mūsu klases audzinātāja bija tā apvainojusies, ka atdeva atpakaļ visus
ziedus un dāvanas, ko bijām uzdāvinājuši. Vēl šobrīd atceros, nepatīkama
sajūta, bet vēlāk salabām, viss bija labi.
5.
Lai ir skolēni, kas mācās, lai mēs viens ar otru saprastos! Lai skola pastāvētu vēl 135 gadus!
Jekaterina Arnautova (sākumskolas skolotāja):
- Krievu valoda un literatūra.
- Manās dzīslās rit pedagogu asinis, esmu skolotāja ceturtajā paaudzē.
- Daudz ko esmu iemācījusies no savas mammas, kura nostrādāja skolā 42 gadus.
- Kā uzspridzināja tualetes podu pēc ķīmijas stundas.
- Nezaudēt prātu, labestību un mūžīgo!
Vjačeslavs Goļinskis (sporta skolotājs):
Uz 7.vsk. es atnācu pirmajā klasē un tas bija 1980.gada
1.septembris. Protams, manā mīļākā stunda bija fizkultūra. Es biju ļoti kūstīgs,
sportisks un man paveicās mācīties no 5. līdz 8.klasei speciāli izveidotājā
sporta klasē. Šajā klasē mācijās skolēni,
kas nodarbojās sporta sekcijās- pārsvarā vieglatlētikā. Mums bija ļoti interesanta dzīve - mūsu
klase piedalījās pilsētas, republikas un
vissavienībās (PSRS) mēroga sacensībās. Mēs vienmēr ieņēmām visaugstākās
vietas. Klase bija ļoti saliedēta, draudzīga, un tas mums palīdzēja ne tikai
sportā, bet arī ikdienā, mācībās.
Izņemot fizkultūru vēl man patika krievu valoda un vēsture. Savā
klasē es pildīju fizkultūras
organizatora (fizorga) pienākumus. Bet tajā laikā es pat nedomaju par
to, ka kļūšu par skolotāju. Tikai vidusskolā, skatoties uz savu treneri
V.Aloncevu (viņš arī dažus gadus strādāja mūsu skolā), sāku domāt par trenera
specialitāti.
Bet vissiltākās atmiņas ir par manu pirmo skolotāju- 1.-4.klases
skolotāju Mariju Ivanovnu Ušakovu. Galvenokārt
ar savu attieksmi pret mums, ar savu labsirdību un mīlestību pret bērniem.
Uzskatu, ka tās ir vienas no galvenājām
laba pedagoga īpašībām.
Protams,
esmu daudz iemācījies no saviem
fizkultūras skolotājiem- A.Gedrovica, L. Karpuhina un N.Popova.
Gribu pateikt lielu paldies visiem
saviem 7.vsk skolotājiem, kas mani mācīja un audzināja, un lielākā vai mazākā
mērā piedalījās manas personības veidošanā.
Novēlu skolai vairāk gudru skolēnu, saprotošu
vēcāku un profesionālu pedagogu!
Un vēl novēlu priecīgi nosvīnēt skolas
jubileju un veiksmīgi iziet akreditāciju!
Marina Poļakova (angļu valodas skolotāja):
1.
Skolas laikos man ļoti patika humanitārie priekšmeti (zinātnes):
angļu valoda, kultūras vēsture, krievu literatūra,
mājturība un mūzika. Es labprāt dziedāju korī, mēs piedalījamies dažādos
pilsētas konkursos.
2. Es jau piektājā klasē nolēmu saistīt savu dzīvi
ar angļu valodu, nezinu kāpēc vienkarši iemīlējos šajā valodā. Bet, kurš
cilvēks ka ne skolotājs var tik daudz laika pavadīt ar savu mīļāko macību
priekšmetu?!
3.
No saviem skolotājiem es iemācījos būt atbildīga, pacietīga un nebaidīties
iet uz priekšu, lai sasniegtu savus mērķus. Es jau no skolas laikiem sapratu,
ka skolotājs – tas ir ne tikai cilvēks, kuram perfekti ir jāzina savs
priekšmēts, viņam jāprot atbildēt uz visiem skolēnu jautājumiem, jāprot risināt
skolēnu problēmas, jābūt gatavam vienmēr palīdzēt saviem audzēkņiem! Un tādi
bija mani skolotāji, milzīgs paldies viņiem par to!
4.
Par smieklīgu gadījumu man grūti pateikt, skolas laikos biju ļoti nopietna
skolniece un skolā macījos, nevis smējos.
5.
Gribētu novēlēt visiem skolotājiem stipru veselību, pacietību, profesionālu
karjeras izaugsmi un jauku garastāvkli, jo ar smaidu ir vieglāk soļot pa dzīvi
uz priekšu.
Tiklīdz uzbūvēja 7.vidusskolu, mēs
no 11.vidusskolas pārvācamies šajā jaunajā skolā. Mana pirmā skolotāja
bija Šoņa Irīna Valdimirovna. Vēlāk par
manām klases audzinātājām bija skolotājas
Annošenkova, Popova, Žigune, kurām gribu pateikties no visas sirds. No 4. līdz
8. klasei mācījos sporta klasē. Visas skolas gaitas bija pielāgotas tā , lai mēs varētu 2- 3 reizes apmeklēt
treniņus. Pateicoties tam, mēs
vairākkārt kļuvām par Latvijas
čempioniem.
- Fiziskā kultūra, mēs saucām to par fizra, bioloģija, angļu valoda.
- Tāpēc, ka mani vecāki bija skolotaji un treneri.
- No skolotājas Popovas un Karpuhinas.
- Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Atmiņā palicis kā mēs maijā aizlaidāmies no stundām uz jūru ( izlēcām pa 1 stāva logu), un no klases audzinātajas paslēpāmies zem ūdens, bet gaisa ilgam laikam nepietika. Nācās iznirt un doties uz skolu pēc dienasgramatām. Atmiņā palika arī visas klases brauciens uz Viskrievijas nometni „Orļonok”, kur mēs piedalījāmies Vissavienības sacensībās „Cerību starti” un arī daudzos citos pasākumos – pārgājienos, ekskursijās.
- Skolai novēlu izplaukumu, skolotājiem – veselību, pateicīgus skolēnus, bet mans sapnis ir jauns stadiona un laukumu klājums.
Jeļena Judina (ekonomikas skolotāja):
- Matemātika, vēsture, sociālās zinības.Neplānoju un nedomāju, viss notika pavisam nejauši. Plānoju kļūt par ekonomisti, kad izaugs dēls. Bet vienreiz, kad pastaigājos ar ratiņiem apkārt skolai, satiku direktoru. Viņš palūdza izlīdzēt dzimtajai skolai, jo sākās mācību gads un skolā nebija vēstures skolotāja. Domāju, ka pastrādāšu pusgadu un viss, bet izrādījās, ka nav nekā pastāvīgāka par īslaicīgo! To var apliecināt pedagoģiskā darba stāža 25 gadi.
- Mana mīļākā matemātikas skolotāja un klases audzinātāja Ševčenko Tamara Nikolajevna man bija un būs pedagoga un cilvēka etalons. Bet mācos es visu mūžu un pārņēmu daudz ko lietderīgu no visiem pedagogiem.
- Mana mīļākā matemātikas skolotāja un klases audzinātāja Ševčenko Tamara Nikolajevna man bija un būs pedagoga un cilvēka etalons. Bet mācos es visu mūžu un pārņēmu daudz ko lietderīgu no visiem pedagogiem.
- Diemžēl, visus interesantus gadījumus nevar uzskatīt par labu un atdarināmu paraugu! Tajos ir vērojamas vai nu huliganisma elementi, vai nu stūrgalvības pazīmes. Neskatoties uz to, ka es biju klases aktīviste un teicamniece, es nebaidījos paust savu viedokli.
Es vienmēr uzskatīju, ka mūsu skola ir vislabākā! Un novēlējums ir viens – turēt savu marku!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru